Sākums Sertifikācija

Sertifikācija

SERTIFIKĀCIJA

Latvijas Ārstu biedrības pavasara konferencē

2007. gada 18. maijā
LĀB prezidents P.Apinis

NOLIKUMS
par ārstu speciālistu sertifikāciju Latvijā

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1 Nolikums par ārstu speciālistu sertifikāciju (turpmāk – nolikums) nosaka Latvijas Republikā (LR) praktizējošo ārstu speciālistu sertifikācijas, resertifikācijas un sertifikātu anulēšanas kārtību.

1.2 Šis nolikums izstrādāts, pamatojoties uz LR pastāvošiem normatīviem aktiem.

1.3 Nolikumā lietotie termini:

sertifikācija* — sertifikātu izsniegšana, novērtējot un ar noteiktu ticamību apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un profesionālās iemaņas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē vai ārstniecības personas iemaņas attiecīgā specialitātē lietot noteiktu ārstniecības vai diagnostikas metodi;

pamatspecialitāte* — medicīnas joma, kurā persona ir ieguvusi medicīnisko izglītību;

apakšspecialitāte* — pamatspecialitātes šaurāka joma;

papildspecialitāte* — pamatspecialitātes šaurāka joma, kas kopīga divām vai vairākām pamatspecialitātēm;

ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts* — saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegts dokuments, kas apliecina ārstniecības personas iemaņas attiecīgā specialitātē lietot noteiktu ārstniecības vai diagnostikas metodi;

sertificējamā ārstniecības persona* — ārstniecības persona, kas ir iesniegusi rakstisku iesniegumu sertifikācijas eksāmena kārtošanai, lai saņemtu ārstniecības personas sertifikātu vai ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu;

resertifikācija* — atkārtota ārstniecības personas sertifikāta izsniegšana bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas;

resertificējamā ārstniecības persona* — sertificētā ārstniecības persona, kurai beidzies ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš un kura ir pieteikusies atkārtotai ārstniecības personas sertifikāta saņemšanai;

atkārtota sertifikācija* – sertifikāta eksāmena kārtošana gadījumos, kad pretendents neatbilst resertifikācijas nolikuma prasībām, pamatojoties uz iesniegtiem resertifikācijas dokumentiem.

2. Sertifikācijas padome

2.1. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) konference uz diviem gadiem ievēl Sertifikācijas padomi. Sertifikācijas padome (SP) ir koleģiāla institūcija, kas koordinē un nosaka ārstu speciālistu sertifikāciju Latvijā.

2.2. Sertifikācijas padome veic šādas funkcijas:

2.2.1. Koordinē ārstu speciālistu teorētisko zināšanu un profesionālo iemaņu vienotu novērtēšanas kārtību specialitāšu sertifikācijas komisijās;

2.2.2. Apstiprina specialitāšu asociāciju sertifikācijas komisiju personālsastāvu un izmaiņas tajā. Katrā specialitātē tiek apstiprināta tikai viena sertifikācijas komisija;

2.2.3. Uzrauga specialitāšu asociāciju sertifikācijas komisiju darbību atbilstību šim nolikumam, MK 1997. gada 23. decembra noteikumiem № 431 Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība, Sertifikācijas padomes lēmumiem;

2.2.4. Uztur kārtībā sertificēto ārstniecības personu reģistru;

2.2.5. Veic citas funkcijas.

2.3. Sertifikācijas padomi vada Sertifikācijas padomes priekšsēdētājs. Sertifikācijas padomes priekšsēdētājam ir vietnieki.

2.4. Sertifikācijas padomei ir sekretārs, kas organizē Sertifikācijas padomes darbu, darba kārtību, paredzamo jautājumu izskatīšanu un dokumentu sagatavošanu.

3. Sertifikācijas komisijas

3.1. Ārstu speciālistu sertifikāciju, resertifikāciju veic un priekšlikumus par sertifikātu anulēšanu izvirza LĀB Sertifikācijas padomes apstiprinātas specialitāšu sertifikācijas eksāmenu komisijas.

3.2. Sertifikācijas eksāmenu komisiju pieņemtos lēmumus apstiprina SP, sertifikātus izsniedz LĀB, bet anulē LĀB Arodtiesa.

3.3. Specialitātes sertifikācijas komisiju 5–11 cilvēku sastāvā (turpmāk sertifikācijas komisija) ievēl specialitāšu asociāciju pilnsapulces, atklāti balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu uz diviem gadiem. Specialitātes asociācijas prezidents ir sertifikācijas komisijas loceklis un var tikt ievēlēts arī par tās priekšsēdētāju. Sertifikācijas eksāmenu komisijas sastāvu apstiprina LĀB Sertifikācijas padome.

3.4. Specialitāšu sertifikācijas eksāmenu komisijām regulāri jāinformē LĀB Sertifikācijas padome par sertifikācijas komisijas sēžu norises laiku un vietu. Pretējā gadījumā LĀB Sertifikācijas padome ir tiesīga neņemt vērā komisijas lēmumu. LĀB Sertifikācijas padomes nozīmētam loceklim ir tiesības piedalīties Sertifikācijas eksāmenu komisijas sēdes darbā ar balsstiesībām.

3.5. Sertifikācijas eksāmenu komisijas darbu vada Sertifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēl Sertifikācijas komisijas locekļi, atklāti balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu. Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā Sertifikācijas komisijas darbu vada viņa vietnieks vai viņa nozīmēts komisijas loceklis.

3.6. Sertifikācijas eksāmenu komisijas lēmumus protokolē, dokumentu apriti nodrošina Sertifikācijas eksāmenu komisijas sekretārs, kuru ievēl Sertifikācijas eksāmenu komisijas locekļi no sava vidus, atklāti balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu.

3.7. Sertifikācijas eksāmenu komisijas sekretārs nodrošina sertifikācijas eksāmenu dokumentu un resertifikācijas dokumentu glabāšanu un precīzu noformēšanu normatīvo aktu noteiktā kārtībā iesniegšanai LĀB. Sertificējamo un resertificējamo personu dokumentu paketei obligāti jāpievieno sertifikācijas nolikuma prasībām atbilstoši rakstiski noformēti eksaminācijas rezultāti, uz kā pamata sertifikācijas eksāmenu komisija ir pieņēmusi lēmumu.

3.8. Sertifikācijas eksāmenu komisija ir lemttiesīga, ja tās darbā piedalās viena puse plus viens (1/2+1) Sertifikācijas komisijas loceklis, tajā skaitā Sertifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Lēmumus pieņem ar vienkāršu klātesošo Sertifikācijas eksāmenu komisijas locekļu balsu vairākumu. Esot vienādam balsu sadalījumam, noteicošā ir Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja balss. Lēmumus par priekšlikuma iesniegšanu Latvijas Ārstu biedrībā sertifikāta anulēšanai tiek pieņemts, ja par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas klātesošo komisijas locekļu.

3.9. Sertifikācijas eksāmenu komisijas sēdes un sertifikācijas dokumentu izskatīšana sertifikātu iegūšanai un resertifikācija notiek atbilstoši normatīvos aktos noteiktos termiņos.

3.10. Sertifikācijas eksāmenu komisijas sēdes par priekšlikumu anulēt sertifikātu sasauc pēc vajadzības.

3.11. Par Sertifikācijas eksāmenu komisijas sēdes norises laiku un vietu Sertifikācijas komisijas sekretārs informē pretendentus ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms Sertifikācijas komisijas sēdes.

4. Sertifikācijas un resertifikācijas procesa apmaksa

4.1 Sertifikāciju un resertifikāciju (speciālistu asociācijā) apmaksā sertificējamā vai resertificējamā ārstniecības persona normatīvos aktos noteiktā kārtībā. (Pielikums №1)

4.2 Sertifikācijas eksāmenu komisija organizē sertifikācijas un resertifikācijas procesu atbilstoši šim nolikumam.

5. Sertifikācijas kārtība

5.1. Sertifikāciju kādā no specialitātēm veic personām, kurām ir ārsta grāds un kuras beigušas apmācības kursu specialitātē atbilstoši specialitātes nolikumam.

5.2. Sertifikāciju apakšspecialitātē, papildspecialitātē, metodes sertifikāta iegūšanai veic personām, kurām ir sertifikāts pamatspecialitātē, pamatojoties uz Specialitātes sertifikācijas eksāmenu komisijas izstrādātiem sertifikācijas nolikumiem apakšspecialitātē, papildspecialitātē, metodes sertifikāta iegūšanai.

5.3. Ārstniecības personas, kas ieguvušas kvalifikācijas kategoriju vai sertifikātu kādā no apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un praktizējušas tajā vairāk nekā piecus gadus, drīkst turpināt savu praksi bez pamatspecialitātes sertifikāta iegūšanas. Sertifikācija šiem speciālistiem notiek iegūtajā apakšspecialitātē vai papildspecialitātē.

5.4. Ārstniecības personas, kuras ieguvušas kvalifikācijas kategoriju vai sertifikātu kādā no pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un praktizējušas tajā vairāk nekā desmit gadus, mainoties specialitāšu klasifikatoram, drīkst turpināt savu praksi bez pamatspecialitātes sertifikāta iegūšanas, ja šī specialitāte tiek atzīta par ārstniecisko vai diagnostisko metodi.

5.5. Sertificējamais ārsts ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms sertifikācijas eksāmena iesniedz Sertifikācijas eksāmenu komisijai šādus dokumentus:

5.5.1. iesniegumu Sertifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājam;

5.5.2. sertifikācijas izziņu Latvijas Ārstu biedrībai (pielikums Nr.5);

5.5.3. praktiskā darba atskaiti vai atskaiti par praktisko darbu rezidentūras laikā, kas ir apliecināts ar apmācīttiesīgā ārsta vai vadītāja parakstu;

5.5.4. raksturojumu no rezidentūras vadītāja vai iestādes vadītāja ar rekomendāciju sertificēt specialitātē;

5.5.5. ārsta diploma kopiju;

5.5.6. dokumentu kopijas par rezidentūras vai apmācības programmas apgūšanas specialitātē;

5.5.7. izziņu par valsts valodas prasmi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

5.5.8. pases kopiju;

5.5.9. apakšspecialitāšu, papildspecialitāšu, metožu sertifikātu kopijas (ja tādas ir);

5.5.10. Ārstniecības personas reģistrācijas apliecību no Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras;

5.5.11. kvīti par sertifikācijas procesa apmaksu.

5.5.12. uzvārda (vārda) maiņu apliecinoša dokumenta kopiju, ja iesniegtajos dokumentos un pasē ir atšķirīgs uzvārds (vārds);

5.5.13. personām, kas ieguvušas augstāko medicīnisko izglītību ārvalstīs, – profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes atzīšanas dokumenti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem;

5.5.14. citi normatīvajos aktos noteikti dokumenti.

5.6. Iesniegto dokumentu kopijām jābūt apliecinātām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (izņemot pases kopiju) vai vienlaikus ar kopiju jāuzrāda dokumenta oriģināls. Svešvalodās izdotiem dokumentiem jāpievieno tulkošanas birojā apliecināts tulkojums.

5.7. Sertifikācijas eksāmenu komisija pieņem lēmumu par iesniegto dokumentu atbilstību normatīvajos aktos un šajā nolikumā noteiktajām prasībām un par pielaišanu sertifikācijas procesam, kuri tiek pievienoti sertifikācijas lietai (Pielikums № 2).

5.8. Sertificējamais ārsts ir tiesīgs:

5.8.1. saņemt sertifikācijas eksāmena programmu un teorētiskā eksāmena uzdevumu paraugus divus mēnešus pirms eksāmena pēc dokumentu iesniegšanas un sertifikācijas procesa apmaksas;

5.8.2. saņemt informāciju par sertifikācijas eksāmena vietu un laiku divus mēnešus pirms eksāmena;

5.8.3. iepazīties ar sertifikācijas eksāmena rezultātiem un iegūt informāciju par sertifikācijas procesa rezultātiem sertifikācijas dienā,

5.8.4. pirms sertifikācijas eksāmena laikus iesniegt Sertifikācijas eksāmenu komisijai rakstveida iesniegumu ar lūgumu mainīt sertificējamam pretendentam sertifikācijas eksāmena laiku, ja tam ir objektīvi iemesli, vēlāk pievienojot atbilstošus dokumentus (darba nespējas lapu, tiesas pavēsti u.c.). Vienīgi šādā gadījumā sertifikācijas apmaksa tiek pārcelta uz nākamo sertifikācijas procesa sēdi;

5.8.5. desmit dienu laikā pārsūdzēt Sertifikācijas eksāmenu komisijas lēmumu Latvijas Ārstu biedrībā Pretenziju izskatīšanas komisijai;

5.8.6. nepieciešamības gadījumā par atsevišķu samaksu, kura noteikta normatīvos aktos, saņemt sertifikāta dublikātu.

5.9. Ja netiek izpildīti punktā 5.8.4. minētie noteikumi, sertifikācijas maksa netiek atmaksāta.

5.10. Lēmumu par sertifikācijas eksāmenu atkārtotu kārtošanu ne ātrāk kā pēc gada pieņem sertifikācijas komisijas. Sertificējamais pretendents vai Sertifikācijas eksāmenu komisija var motivēt lūgumu Sertifikācijas padomei atļaut ātrāk atkārtoti kārtot sertifikācijas eksāmenu. Sertifikācijas padome var atļaut sertificējamam pretendentam ātrāk atkārtoti kārtot sertifikācijas eksāmenu, izskatot katru gadījumu individuāli.

5.11. Sertifikācijas eksāmena veidu, saturu un daudzvariantu atbilžu jautājumus izstrādā specialitāšu sertifikācijas eksāmenu komisijas, bet apstiprina LĀB Sertifikācijas padome.

Ārstiem, kas noteiktā specialitātē beiguši universitāšu rezidentūras studiju programmas, rezidentūras beigu eksāmens tie pielīdzināts sertifikācijas eksāmenam. Šajos gadījumos universitāšu rezidentūras beigu eksāmenu komisijas sastāvā iekļaujami pārstāvji no specialitātes sertifikācijas eksāmenu komisijas sastāvā.

Pēc sekmīgi nokārtota rezidentūras beigu eksāmena ārsts ir tiesīgs saņemt specialitātes sertifikātu un papildus sertifikācijas eksāmens nav jākārto.

5.12. Sertificējamā ārsta profesionālās zināšanas un prasmes vērtē un lēmumu par sertifikāta izsniegšanu pieņem, Sertifikācijas eksāmenu komisijai atklāti balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu. Sertifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs, sekretārs, locekļi ar parakstu sertifikācijas protokolā apliecina komisijas lēmumu. Savu lēmumu Sertifikācijas eksāmenu komisija paziņo sertificējamās personas klātbūtnē.

6. Ārstu resertifikācija

6.1. Resertificēties var praktizējošs ārsts speciālists, kas pieteicies resertifikācijai pie Sertifikācijas eksāmenu komisijas sekretāra ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms sertifikāta darbības beigu termiņa .

6.2. Resertificēties var arī ārsts, kurš ieguvis atbilstošās speciālitātes, apakšspecialitātes vai metodes sertifikātu ārzemēs, tomēr šajā gadījumā obligāti ir jākārto sertifikācijas eksāmens.

6.3. Resertifikācija veicama ik pēc pieciem gadiem bez iepriekšējā un nākamā sertifikāta darbības termiņa pārtraukšanas.

6.4. Resertifikāciju pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē, metodes sertifikāta iegūšanai veic Sertifikācijas eksāmenu komisija, pamatojoties uz LĀB apstiprinātu resertifikācijas kredītpunktu nolikumu bez eksāmena kārtošanas (Pielikums № 3). Nepietiekama kredītpunktu skaita vai novēlota pieteikuma iesniegšanas gadījumā Sertifikācijas eksāmenu komisijai ir tiesības ārstam nozīmēt sertifikācijas eksāmenu.

6.5. Sertifikācijas eksāmenu komisija resertifikāciju var veikt bez pretendenta klātbūtnes, ja pretendents ir veicis pilnvērtīgu kvalifikācijas paaugstināšanu un pareizi noformējis un laikus atsūtījis uz Sertifikācijas eksāmenu komisijas sēdi resertifikācijai nepieciešamos dokumentus.

6.6. Sertifikācijas eksāmenu komisijas lēmumu par resertifikācijas rezultātu pieņem un atkārtota eksāmena kārtošanu paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pirms eksāmenu kārtošanas.

6.7. Personām, kuru praktiskā darba stāžs ir pārtraukts ilgāk nekā trīs gadus, lai iegūtu sertifikātu, jākārto sertifikācijas eksāmens.

6.8. Ārsts iesniedz Sertifikācijas eksāmenu komisijai šādus dokumentus resertifikācijai četrus mēnešus pirms Sertifikācijas eksāmenu komisijas sēdes:

6.8.1. iesniegums Sertifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājam;

6.8.2. sertifikācijas izziņa Latvijas Ārstu biedrībai;

6.8.3. iepriekšējā sertifikāta kopija;

6.8.4. darba devēja apstiprināta praktisko iemaņu un veikto manipulāciju darba atskaite;

6.8.5. atestācijas anketa ar darbavietas vadītāja izdotu raksturojumu un rekomendāciju resertificēt specialitātē;

6.8.6. profesionālās kvalifikācijas celšanu apliecinošu dokumentu kopijas un saraksts ar saskaitītiem kredīta punktiem, kuru Sertifikācijas komisijas sēdē apstiprina Sertifikācijas komisija.

6.8.7. kvīts par resertifikācijas procesa apmaksu;

6.8.8. Ārstniecības personas reģistrācijas apliecība, ko izdevusi Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra;

6.8.9. citi Latvijas normatīvajos aktos vai Sertifikācijas eksāmenu komisijas noteiktie dokumenti.

6.9. Iesniegto dokumentu kopijām jābūt apliecinātām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai vienlaikus ar kopiju jāuzrāda dokumenta oriģināls. Svešvalodās izdotiem dokumentiem jāpievieno tulkošanas birojā apliecināts tulkojums.

6.10. Sertifikāta darbības termiņa laikā ārstam speciālistam ne mazāk kā trīs gadi jānostrādā specialitātē, kurā vēlas resertificēties.

6.11. Gadījumos, kad pretendenta iesniegtā darbības atskaite un ziņas par kvalifikācijas celšanu sniedz nepārliecinošu informāciju, Sertifikācijas eksāmenu komisijas izvēlēts eksperts var iepazīties ar pretendenta darbību viņa darba vietā.

7. Ārsta sertifikāta anulēšana

7.1. Lēmumu par ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāta anulēšanu pieņem LĀB Arodtiesa, kas izskata iesniegtos priekšlikumus par sertifikāta anulēšanu ārstniecības personai.

7.2. Sertifikācijas komisijas var iesniegt priekšlikumu LĀB Arodtiesā par ārsta sertifikāta anulēšanu, pamatojoties uz Sertifikācijas eksāmenu komisijas lēmumu par sertifikāta anulēšanu.

7.3. Sertifikācijas eksāmenu komisija lemj par priekšlikumu LĀB par sertifikāta anulēšanu, ja ārsts rupji pārkāpis normatīvo aktu prasības, sniedzis nepatiesas ziņas sertifikāta iegūšanai vai rupji pārkāpis profesionālās ētikas normas.

* Termini definēti Ārstniecības likumā.

8. Pielikumi

8.1. Pielikums Nr. 1 Ārstniecības personu sertifikācijas pakalpojumu cenrādis * pie LĀB nolikuma par ārstu speciālistu sertifikāciju Latvijā.

8.2. Pielikums Nr. 2 Sertifikācijas (resertifikācijas) lapa pie LĀB nolikuma par ārstu speciālistu sertifikāciju Latvijā.

8.3. Pielikums Nr. 3 Resertifikācijas sistēmas pamatprincipi pie LĀB nolikuma par ārstu speciālistu sertifikāciju Latvijā.

8.4. Pielikums Nr. 4 Iegūto medicīniskās tālākizglītības kredītpunktu pārskats resertifikācijas atskaites periodā pie LĀB nolikuma par ārstu speciālistu sertifikāciju Latvijā.

8.5. Pielikums Nr. 5 Asociācijas sertifikācijas izziņa Latvijas Ārstu biedrībai pie LĀB nolikuma par ārstu speciālistu sertifikāciju Latvijā.

Šī Nolikuma pielikumi var tikt papildināti vai atsevišķi mainīti, nemainot Nolikumu vai mainoties tos reglamentējošiem normatīviem aktiem.

LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja B. Rozentāle

Pilnu sertifikācijas nolikuma tekstu ar pielikumiem var ielādēt LĀB mājaslapā, vai spiežot šeit.

RESERTIFIKĀCIJA